Aicinām apmeklēt “Uzņēmēju dienas 2019″Aizkrauklē

Šogad Aizkraukles “Uzņēmēju dienas 2019” ilgs  no 13. līdz 17.martam, piedāvājotLasīt vairāk

Martā uzsāks konkursa “Jelgavas novada uzņēmēju gada balva 2019” kandidātu pieteikšanu

Lai apzinātu un godinātu Jelgavas novada uzņēmējus, kuri sekmē uzņēmējdarbības videsLasīt vairāk

Atalgojuma pieaugums pērn straujākais pēckrīzes periodā

Vidējā bruto alga Latvijā par pilnas slodzes darbu 2018. gadā pieaugaLasīt vairāk

Zemgalē par iekārojamāko darba devēju piekto gadu atzīts AS “Dobeles dzirnavnieks”

Pēc teju 8000 respondentu aptaujas apbalvotas aizvadītā gada iekārotākās darbavietas Latvijā.Lasīt vairāk

2018. gads – nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes pieauguma gads

018. gadā Latvijā turpināja palielināties nodarbinātība. Nodarbināto skaits pieauga par  14.6Lasīt vairāk

Kalendārs

Par mums

Zemgales plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centra mērķis ir nodrošināt vienotu un koordinētu atbalstu uzņēmējiem visā reģionā.

Mēs, kopā ar Zemgales reģiona pašvaldībām un uzņēmējdarbības atbalsta institūcijām, cenšamies veidot uzņēmējam labvēlīgu vidi un veicināt atbalsta instrumentu efektivitāti. JŪSU VEIKSME IR MŪSU VEIKSME!

Atbalsta resursi

Reģistrēties semināriem

Pierakstoties semināriem, Jūs uzzināsiet par tuvākajiem mācību semināriem un aktualitātēm

Biežāk uzdotie jautājumi

Kā Zemgales uzņēmējdarbības centrs var man palīdzēt?

Zemgales uzņēmējdarbības centrs var sniegt konsultācijas uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmējiem par ES fondu pieejamību, normatīvo aktu regulējumu, nekustamo īpašumu pieejamību Zemgalē, kā arī par daudziem citiem jautājumiem.

  • Kādos gadījumos labāk izvēlēties darboties kā pašnodarbinātajam?

    Šo uzņēmējdarbības formu izvēlas cilvēki, kuri nodarbina paši sevi. Kā piemēru var minēt līgumdarbus. Reģistrēšanās pašnodarbinātā statusa saņemšanai ir vienkārša un sākuma kapitāls nav nepieciešams. Reģistrāciju var veikt jebkurā Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas centrā neatkarīgi no deklarētās dzīves vietas adreses, aizpildot iesnieguma veidlapu. Iegūstot pašnodarbinātas personas statusu, nodokļu nomaksas jautājumi ir pašas personas atbildība. Pašnodarbināta persona par saviem darbības rezultātiem atbild ar visu savu mantu. Pašnodarbināta personai ir iespēja izvēlēties savai darbībai piemērotāko nodokļu nomaksas veidu – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikrouzņēmuma nodoklis, patentmaksa vai PVN. Grāmatvedības atskaišu kārtošanu ir iespēja veikt saviem spēkiem vai izmantot profesionāla grāmatveža pakalpojumus. Pašnodarbināta persona drīkst nodarbināt ne vairāk kā piecus darbiniekus.

  • Mikrouzņēmums un saimnieciskie izdevumi

    Sveiki, man ir vēlme dibināt mikrouzņēmumu ar 4 darbiniekiem, tajā skaitā es! Es arī maksātu nodokļus par saviem darbiniekiem un uzņēmumu. Cik lieli nodokļi kopā, ja mēneša peļņa uzņēmumam 2250 un algās izmaksāti 300 Ls katram, tas ir 900 Ls, un pārējā mana peļņa? Vai mikrouzņēmumam ir nodokļu atvieglojumi par izlietoto degvielu, telpu īri un citiem tēriņiem? Būtu jauki, ja paskaidrotu sīkāk.

    Atbilde:

    Mikrouzņēmumiem  likumdevējs nav noteicis  īpašus nodokļu atvieglojumus, kas saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanas izdevumiem.

    Pārējā jautājuma daļa būtībā ir prasība pēc aprēķina, ko var veikt grāmatvedis vai cilvēks ar šādām prasmēm, kuram katrā ziņā ir jābūt, ja vēlaties dibināt uzņēmumu – strādāt, gūt peļņu, veikt aprēķinus par naudas plūsmu savā uzņēmumā un godprātīgi izpildīt saistības pret valsti.

    Vispusīga informācija par mikrouzņēmuma dibināšanu un nodokļa aprēķiniem ir atrodama Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā

  • Kā dibināt mazkapitāla SIA?

    Visticamāk, domātas nozīmīgās izmaiņas Komerclikumā, kas stājās spēkā 2010. gada 1. maijā. Tās paredz, ka turpmāk var dibināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), kuru pamatkapitāls ir vismaz 1 lats (publiskajā telpā šos uzņēmumus mēdz saukt par mikrosabiedrībām vai mikrouzņēmumiem, lai gan šāds jēdziens likumā nav lietots).

    Paskaidrojam, ka Komerclikums nu ir papildinātas ar 185.1 pantu – ar īpašiem noteikumiem pamatkapitāla lielumam (apmēram). Proti, no 1. maija tas var būt mazāks (1 līdz 1999 lati) par šā likuma 185. pantā noteikto minimālā pamatkapitāla lielumu (2000 lati), ja sabiedrība atbilst visām šādām pazīmēm:

    • sabiedrību dibina fiziskās personas, un dibinātāju maksimālais skaits ir pieci;
    • sabiedrības dalībnieki ir fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci;
    • sabiedrības valde sastāv no viena vai vairākiem valdes locekļiem un visi valdes locekļi ir sabiedrības dalībnieki;
    • sabiedrības dalībnieks vienlaikus ir dalībnieks tikai vienā sabiedrībā, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2000 latiem.

    Par to plašāk var izlasīt portālā LV.LV nodokļu speciālistes J. Neilandes publikācijā „Ievērojami jaunumi Komerclikumā”.

    Dibinot šādu mikrosabiedrību, jārēķinās arī ar dibināšanas sludinājuma izmaksām. Par to plašāk var izlasīt rakstā „Mikrosabiedrību dibināšanas sludinājumi – par pašizmaksu, par pamatkapitāla palielināšanu – bez maksas

    Ar prasībām, kā var reģistrēt šādu SIA, var iepazīties Uzņēmuma reģistra mājaslapā.

    Savukārt Uzņēmuma reģistrs sniedz praktiskus padomus, kas jāņem vērā, pirms dibināt savu uzņēmumu. Skat. šeit.

    Ar Komerclikuma aktuālo redakciju var iepazīties šeit.

    Avots: https://lvportals.lv/e-konsultacijas/70-ka-dibinat-mazkapitala-sia-2010

  • Kādos gadījumos komerciālu paziņojumu sūtīšana/saņemšana tiek uzskatīta par personas datu apstrādi?

    DVI informē, ka saskaņā ar Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma (ISPL) 1.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto, komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību. Par komerciālo paziņojumu neuzskata informāciju, kas dod iespēju tieši piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju un tā darbību (domēna vārds vai elektroniskā pasta adrese).

    Komerciālu paziņojumu nosūtīšanas tiesiskais pamats ir noteikts ISPL 9.pantā, proti, komerciālu paziņojumu uz fiziskas personas elektroniskā pasta adresi vai izmantojot citu elektronisku saziņas veidu ir atļauts sūtīt, ja tiek iegūta šīs personas piekrišana vai, ja pastāv visi ISPL 9.panta otrās daļas nosacījumi, papildus ievērojot ISPL 9.panta ceturto daļu. Tādējādi komerciālu paziņojumu sūtīšana ir jāveic ievērojot ISPL un VDAR noteikumus.

    Attiecībā uz komerciālu paziņojumu (tie ir zvani, e-pasti u.c.) saņemšanu, DVI norāda, ka tad, ja, piemēram, persona saņem komerciālu paziņojumu, kurā tiek uzrunāta vārdā un uzvārdā (piemēram, SIA “X” zvana Jānim Bērziņam, uzrunājot viņu vārdā un uzvārdā, lai piedāvātu konkrētu preci; elektroniskajā pastā persona tiek uzrunāta: Cien. Jāni Bērziņ, piedāvājam Jums iegādāties…) ir uzskatāma par personas datu apstrādi, jo attiecīgajā gadījumā tiek identificēta konkrēta persona. Savukārt, ja persona saņem komerciālu paziņojumu, kurā netiek uzrunāta vārdā un uzvārdā (piemēram, SIA “X” sastādot telefona numuru pēc nejaušības principa vai adresējot elektronisko pastu: Cien. Klient!), persona nav identificējama, un tādējādi netiek veikta personas datu apstrāde.

  • Darba devēja tiesības

    Darba devējam ir ļoti daudz pienākumu. Vai nevarētu pateikt, kādas ir darba devēja tiesības?

    Atbilde:

    Darba devēja tiesības un pienākumus nosaka Darba likums.

    • pieprasīt darbiniekam uzrādīt izglītību vai profesionālo sagatavotību apliecinošus dokumentus, ja attiecīgā darba veikšanai nepieciešamas īpašas prasmes vai zināšanas;
    • pārbaudes laikā 3 dienas iepriekš rakstiski uzteikt darba līgumu;
    • ne vēlāk kā 1 mēnesi iepriekš rakstiski uzteikt darba līgumu, ja darbinieks nepiekrīt darba līguma grozījumiem un ja tiek samazināts darbinieku skaits;
    • atstādināt darbinieku no darba, ja darbinieks, strādājot vai atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai citu cilvēku drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai citu cilvēku pamatotām interesēm;
    • norīkot darbinieku veikt darba līgumā neparedzētu darbu un nodarbināt virsstundās, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikumu vai ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Darbinieku var norīkot darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz 1 mēnesi viena gada laikā;
    • izmaksāt darba algu ar pārskaitījumu tikai tad, ja par to viņš ir vienojies ar darbinieku;
    • izmaksāt darba samaksu atbilstoši paveiktā darba daudzumam, ja ir nolīgta akorda alga un darbinieks ir daļēji izpildījis savas saistības.
  • Vai attēla publicēšana Facebook ir personas datu apstrāde?

    DVI informē, ka VDAR neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic fiziskā persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā (VDAR 2.panta otrās daļas “c” apakšpunkts). Savukārt VDAR 18.apsvērums paskaidro, ka tāda apstrāde nav saistīta ar profesionālu vai komerciālu darbību, kā arī norāda uz to, ka personiski vai mājsaimnieciski pasākumi varētu ietvert korespondenci un adrešu sarakstu turēšanu vai sociālo tīklošanos un tiešsaistes darbības, ko veic saistībā ar šādiem pasākumiem.

    No minētā izriet, ka ja kāds personīgos nolūkos publisko foto/video Facebook tīmekļvietnē un tas nav saistīts ar profesionālu vai komerciālu darbību, tas atbrīvo personu no pienākuma ievērot VDAR nosacījumus. Tomēr katrā individuālā gadījumā ir nepieciešams izvērtēt, vai informācija par fizisko personu, kuru padara par publiski pieejamu kāda cita fiziskā persona, ir saistīta ar šīs personas privāto vai ģimenes dzīvi.

Sadarbības partneri