Biežāk uzdotie jautājumi

  • Kādas ir pašvaldības iespējas veicināt uzņēmējdarbību?

    Pašvaldības iespējas veicināt uzņēmējdarbību var iedalīt vairākās grupās:

    –  pārvalde (piemēram, uzlabot pakalpojumu pieejamību, attīstīt e-pakalpojumus, izstrādāt saistošos noteikumus ar mērķi neradīt administratīvo slogu uzņēmējiem, piemērot nodokļu un nodevu atvieglojumus, veicināt partnerību starp pašvaldību un uzņēmējiem, sekmēt pašvaldības līdzdalību investīciju piesaistei privātās ražošanas teritorijās u.c.),

    –  infrastruktūra (piemēram, pašvaldības atbalsta nodrošināšana infrastruktūras – ūdensapgāde, kanalizācija, ielas, ceļi – izveidei, identificēt, kartēt un aprakstīt industriālā zonā esošos neizmantotos zemes gabalus, veidot biznesa inkubatorus ar ražošanas telpām, izstrādāt pašvaldības teritorijas plānojumu, plānojot arī uzņēmējdarbībai būtisko teritoriju attīstību u.c.),

    –  mārketinga aktivitātes un atbalstošās funkcijas (piemēram, izstrādāt pašvaldības teritorijas mārketinga programmu, nodrošināt informatīvo atbalstu uzņēmējiem, veidot novada/reģiona zīmolu, organizēt novada uzņēmēju dienas, izveidot Uzņēmēju konsultatīvo padomi u.c.),

    –  pašvaldību atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, t.sk. atbalsts cilvēkresursiem (nodarbinātībai, konkurētspējai un attīstībai) (piemēram, piešķirt finansējumu labu biznesa ideju realizēšanai, sekmēt pašvaldības sadarbību ar bankām, veicināt jauniešu nodarbinātību, jaunatnes ieinteresēšanu uzņēmējdarbībā (stipendiju fonds), veicināt iedzīvotāju tālākizglītības un mūžizglītības iespējas u.c.)

    Pašvaldības rīcība uzņēmējdarbības veicināšanā var nebūt konkrēts pasākums uzņēmējdarbības vides attīstībā, bet ar tās palīdzību var netieši veicināt šīs jomas attīstību. Piemēram, stimulējot un atbalstot dažādu iedzīvotāju grupu izglītošanu, informēšanu un veicinot dažādu prasmju apguvi, iedzīvotāji tiek aktivizēti sociālai un ekonomiskai darbībai, kas attiecīgi netiešā veidā veicina uzņēmējdarbības vides attīstību.

  • Kā Zemgales uzņēmējdarbības centrs var man palīdzēt?

    Zemgales uzņēmējdarbības centrs var sniegt konsultācijas uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmējiem par ES fondu pieejamību, normatīvo aktu regulējumu, nekustamo īpašumu pieejamību Zemgalē, kā arī par daudziem citiem jautājumiem.

  • Mikrouzņēmums un saimnieciskie izdevumi

    Sveiki, man ir vēlme dibināt mikrouzņēmumu ar 4 darbiniekiem, tajā skaitā es! Es arī maksātu nodokļus par saviem darbiniekiem un uzņēmumu. Cik lieli nodokļi kopā, ja mēneša peļņa uzņēmumam 2250 un algās izmaksāti 300 Ls katram, tas ir 900 Ls, un pārējā mana peļņa? Vai mikrouzņēmumam ir nodokļu atvieglojumi par izlietoto degvielu, telpu īri un citiem tēriņiem? Būtu jauki, ja paskaidrotu sīkāk.

    Atbilde:

    Mikrouzņēmumiem  likumdevējs nav noteicis  īpašus nodokļu atvieglojumus, kas saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanas izdevumiem.

    Pārējā jautājuma daļa būtībā ir prasība pēc aprēķina, ko var veikt grāmatvedis vai cilvēks ar šādām prasmēm, kuram katrā ziņā ir jābūt, ja vēlaties dibināt uzņēmumu – strādāt, gūt peļņu, veikt aprēķinus par naudas plūsmu savā uzņēmumā un godprātīgi izpildīt saistības pret valsti.

    Vispusīga informācija par mikrouzņēmuma dibināšanu un nodokļa aprēķiniem ir atrodama Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā

  • Kā dibināt mazkapitāla SIA?

    Visticamāk, domātas nozīmīgās izmaiņas Komerclikumā, kas stājās spēkā 2010. gada 1. maijā. Tās paredz, ka turpmāk var dibināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), kuru pamatkapitāls ir vismaz 1 lats (publiskajā telpā šos uzņēmumus mēdz saukt par mikrosabiedrībām vai mikrouzņēmumiem, lai gan šāds jēdziens likumā nav lietots).

    Paskaidrojam, ka Komerclikums nu ir papildinātas ar 185.1 pantu – ar īpašiem noteikumiem pamatkapitāla lielumam (apmēram). Proti, no 1. maija tas var būt mazāks (1 līdz 1999 lati) par šā likuma 185. pantā noteikto minimālā pamatkapitāla lielumu (2000 lati), ja sabiedrība atbilst visām šādām pazīmēm:

    • sabiedrību dibina fiziskās personas, un dibinātāju maksimālais skaits ir pieci;
    • sabiedrības dalībnieki ir fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci;
    • sabiedrības valde sastāv no viena vai vairākiem valdes locekļiem un visi valdes locekļi ir sabiedrības dalībnieki;
    • sabiedrības dalībnieks vienlaikus ir dalībnieks tikai vienā sabiedrībā, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2000 latiem.

    Par to plašāk var izlasīt portālā LV.LV nodokļu speciālistes J. Neilandes publikācijā „Ievērojami jaunumi Komerclikumā”.

    Dibinot šādu mikrosabiedrību, jārēķinās arī ar dibināšanas sludinājuma izmaksām. Par to plašāk var izlasīt rakstā „Mikrosabiedrību dibināšanas sludinājumi – par pašizmaksu, par pamatkapitāla palielināšanu – bez maksas

    Ar prasībām, kā var reģistrēt šādu SIA, var iepazīties Uzņēmuma reģistra mājaslapā.

    Savukārt Uzņēmuma reģistrs sniedz praktiskus padomus, kas jāņem vērā, pirms dibināt savu uzņēmumu. Skat. šeit.

    Ar Komerclikuma aktuālo redakciju var iepazīties šeit.

    Avots: https://lvportals.lv/e-konsultacijas/70-ka-dibinat-mazkapitala-sia-2010

  • Kādos gadījumos labāk izvēlēties darboties kā pašnodarbinātajam?

    Šo uzņēmējdarbības formu izvēlas cilvēki, kuri nodarbina paši sevi. Kā piemēru var minēt līgumdarbus. Reģistrēšanās pašnodarbinātā statusa saņemšanai ir vienkārša un sākuma kapitāls nav nepieciešams. Reģistrāciju var veikt jebkurā Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas centrā neatkarīgi no deklarētās dzīves vietas adreses, aizpildot iesnieguma veidlapu. Iegūstot pašnodarbinātas personas statusu, nodokļu nomaksas jautājumi ir pašas personas atbildība. Pašnodarbināta persona par saviem darbības rezultātiem atbild ar visu savu mantu. Pašnodarbināta personai ir iespēja izvēlēties savai darbībai piemērotāko nodokļu nomaksas veidu – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikrouzņēmuma nodoklis, patentmaksa vai PVN. Grāmatvedības atskaišu kārtošanu ir iespēja veikt saviem spēkiem vai izmantot profesionāla grāmatveža pakalpojumus. Pašnodarbināta persona drīkst nodarbināt ne vairāk kā piecus darbiniekus.