Tūristu apskates saimniecībā „Vaidelotes”

Bauskas novada Codes pagasta saimniecībā „Vaidelotes” saimnieko diplomēti lauksaimnieki Daira un Arnolds Jātnieki, piecu brašu dēlu vecāki. Saimniecība pamatā specializējusies graudkopībā, taču audzē arī dārzeņus, garšaugus un ārstniecības augus, sniedz pakalpojumus tūristiem, kuru vidū ir pazīstama kā iecienīta apskates saimniecība. Itin bieži, sevišķi pavasara un vasaras sezonas laikā, „Vaidelotēs” piestāj lielāki un mazāki tūristu autobusi ar ceļotāju grupām, kas par galamērķi izvēlējušās Zemgales dižāko piļu apmeklējumu, bet iespaidu dažādošanai vēlas iepazīties arī ar Latvijas lauku videi raksturīgu zemnieku saimniecību.


Uz „Vaidelotēm” , kā tautieši tā ārzemnieki, brauc pēc zināšanām, pieredzes un latviskās dzīves ziņas vērtību apguves. Tas tāpēc, ka saimnieki un viņu kuplā ģimene paši svin un citiem māca svinēt gadskārtu svētkus, popularizē latvisko dzīves ziņu un veselīgu uzturu, dzīvo saskaņā ar dabu. Turklāt „Vaidelotēs” nav vērojama daudzām jaunsaimniecībām piemītošā izrādīšanās kāre, bet tā vietā godā ceļ ierastu, dabisku un ikdienišķu lietu kārtību, tradīciju un amata prasmju pārmantojamību. Ne jau velti saimniecība „Vaidelotes” ir viena no pirmajām asociācijas „Lauku ceļotājs” iedibinātā titula „Latviskais mantojums” saņēmējām, bet pati saimniece Daira Jātniece Zemgali godam pārstāvējusi Televīzijas konkursa „Īstas latvju saimnieces” pirmajā sacensībā. Dairas kulināres prasmes galvenokārt izpaužas īpašu speķa raušu un medus maizes cepšanā, pilngraudu kviešu miltu virteņu un klimpu gatavošanā, kā arī kailgraudu miežu putras vārīšanā. Tie ir lauku labumi, ko „Vaidelotēs” galdā ceļ ikvienas tūristu grupas uzņemšanas reizē. Protams, ikvienā cienastā neizpaliek arī veselīgas, aromātiskas zāļu tējas piedāvājums.
Saimniecības lauku sētas lepnums ir vairāku gadsimtu vecais dižozols, zem kura kuplās lapotnes saimei kopā sanākt un dažādas godības svinēt. Dižkoka statuss pienākas arī netālu augošajai ievai, kurai līdzinieci būs grūti atrast visā Latvijā. Apkārtējā ainavā lieliski ieder arī neliels zivju dīķis, pirtiņa, lauksaimniecības tehnikas novietne un visjaunākā būve – šķūnis viesu uzņemšanai, kas pilda tāda kā vietējā saietu nama funkcijas. Te goda vietā ir unikālu senlietu kolekcija, saimniecības trauku paraugi, dažādi latvisko dzīves ziņu raksturojoši rokdarbi un sadzīves priekšmeti.

Juris Kālis, ZPR sabiedrisko attiecību speciālists