Radoši, mūsdienīgi un oriģināli – Zemgales jaunieši pierāda spējas “Biznesa naktī”

10.04.2024

No 21.-23. martam norisinājies spriedzes, adrenalīna, radošuma un neatkārtojamu emociju piepildīts pasākums – ceturtais jauniešu uzņēmējdarbības spēju hakatons “Biznesa nakts”, kur 70 Zemgales jaunieši no 11 reģiona skolām radīja un attīstīja biznesa idejas, izstrādāja prototipus un pasākuma noslēgumā prezentēja savu biznesa ieceri zinošai žūrijai.

Šogad “Biznesa nakts” tika atklāta jau ceturtdien, 21. martā, kad skolēni devās vizītēs uz uzņēmumiem SIA “Milzu”, SIA “BJMK”, SIA “Cross Timber Systems”, SIA “Balts” un SIA “Austras raksti”, kur uzklausīja uzņēmēju pieredzi, iedvesmu un arī dažādas ikdienas problēmu situācijas. Iedvesmojoties no apmeklētā uzņēmuma, ideju ģenerēšanas darbnīcā tika radītas jaunas biznesa idejas un risinājumi esošajām problēmām.

“Ideju ģenerēšanas darbnīcā jaunieši radīja dažādas unikālas idejas, no kurām pašu balsojuma rezultātā tika izvēlētas 12 labākās. Tālākā procesā dažu komandu darbā varēja just mulsumu pēc iepriekš gūtās apjomīgās informācijas, kā arī otrās dienas sagurums darīja savu. Šeit organizatoru komanda un mentoru atbalsts bija visnoteicošākais. Saņemtais atbalsts jauniešiem iedeva degsmi turpināt iesākto, kā arī noticēt sev. Visu komandu ideju prezentācijas bija radošas, ar praktisku un mūsdienīgu skatījumu. Novēlu jauniešiem turpināt darbu pie biznesa ideju tālākas attīstīšanas arī pēc šī pasākuma, kā arī nekautrēties prasīt atbalstu uzņēmējdarbības ekspertiem,” par aizvadītās “Biznesa nakts” norisi stāsta Zemgales plānošanas reģiona eksperte darbam ar jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā Kristīne Kode.

“Radītajām idejām bija pievienotā vērtība, jo tās tika izstrādātas konkrētiem uzņēmējiem, kas ir interesanti, reālistiski un vajadzīgi. Dalībnieki iepazinās ar uzņēmēju problēmām, no kā izriet arī ilgtspējas jautājumi, piemēram, materiālu pārpalikumu izmantošana biznesa radīšanai. Diemžēl lielās balvas bija tikai trīs, un žūrijai bija jāveic ļoti grūts lēmums. Man, kā žūrijas loceklei, likās būtiski redzēt komandas darbu, ka ir sadalīti pienākumi un visi uzstājas, spēj pārvarēt sevi un bailes no publikas. Viens ir izteikties auditorijai, bet pavisam kas cits ir uzstāties par ideju, kas vēl ir tikai tapšanas stadijā. Žūrija arī ir tikai cilvēki – tas, ja nevari vēl sniegt atbildes uz visiem mūsu jautājumiem, nenozīmē, ka tā ir slikta ideja,” iedvesmo Zemgales uzņēmējdarbības centra vadītāja Mairita Pauliņa.

Arī paši hakatona dalībnieki atzīst, ka šajās dienās ir daudz iemācījušies gan par uzņēmējdarbību, gan par savām spējām: “Mēs saskārāmies ar grūtībām, bet mācējām tām rast risinājumus. Šis bija grūti ne tikai mentāli, bet arī fiziski, jo mēs gulējām burtiski divas stundas, tādēļ tas bija izaicinājums gan dalībniekiem, gan organizatoriem. Grūtākais bija tas, ka tik īsā laikā bija tik daudz kā jauna, bet šī bija pieredze, ko nekad neaizmirsīsim, un jāsaka paldies par motivācijas iedvesmu mūsu mentoriem, uzņēmumu vadītājiem, jo bez viņiem mēs paši nebūtu tikuši galā. Viņi mūs “savilka” kopā, palīdzēja gan ar idejām, gan ar iedvesmu,” stāsta Aivita, Enija un Edvards no komandas “Clickable Studios”. Turklāt Edvards pauž, ka nākotnē sevi redz kā uzņēmēju: “Šis pasākums man atvēra acis, cik radoša var būt uzņēmējdarbība un ka nav limitu tam, ko vari izveidot. Ir tikai tas, ko pats vari iedomāties, ko tu esi gatavs darīt ar savu motivāciju. Man pieleca tā fīča par uzņēmējdarbību – tai nav limitu, esi tikai tu un tu cīnies pats ar sevi”.

Kā labākās idejas žūrija atzina un 500 eiro naudas balvu saņēma “Bio Podiņi”, kas izmanto pēc brokastu pārslu ražošanas procesa uzturā nelietojamus pārpalikumus, lai radītu bioloģiskus augu podiņus, kas zemē sadalās. Komandā darbojās Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēni Ņikita Voisets un Raimonds Politers un Dobeles 1. vidusskolas skolnieces Maija Volka un Nikola Kutačova-Pavgurte. Otrs naudas balvas ieguvējs bija “Charta”, kas izdomāja specializētas piezīmju burtnīcas bērniem un pieaugušajiem ar īpašām vajadzībām. Pie prototipa izstrādes strādāja trīs Jelgavas tehnikuma audzēknes – Terēze Kalniņa, Valērija Baduna un Agnija Kraslovska un Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolniece Aleksandra Vlasenko. Savukārt trešās laureātes bija meitenes no “Vienkārši dancā” lietotnes, kas ir aizraujošs, mūsdienīgs un interaktīvs risinājums, lai mācītos par latviešu kultūras tradīcijām.  Komandā strādāka Elīna Goba un Agnese Bušmane no Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas, Veronika Kotova, Elizabete Spalva un Marta Varņecka no Jelgavas 4. vidusskolas.

“Bio Podiņi” komandas dalībnieki Nikola, Maija un Raimonds stāsta, ka pirmā ideja bijusi radīt ēdamus pārtikas trauciņus, bet tad sapratuši, ka šīs pārslas nav domātas lietošanai uzturā. Ar idejas tālāku attīstību palīdzējuši gan mentori, gan brīvprātīgie, kuri uzvedinājuši uz puķu podiņu ceļa. “Mums vajadzēja sajaukt visas proporcijas tā, lai iznāktu normāla masa, kas cepšanas laikā neuzpūšas un sanāk kārtīgi podiņi,” par prototipa tehnoloģisko procesu stāsta komandas biedri. Viņi uzsver, ka starp trim labākajām komandām bijuši tāpēc, ka domājuši un strādājuši visi kopā – kā komanda.

“Arī šogad jaunieši bija forši, ar ļoti labām idejām. Tas, ko viņi šeit dabū gatavu pēc vairāk nekā 30 negulētām stundām, nogurumā un stresa apstākļos, ir patiešām apbrīnojami,” lepojas “Biznesa nakts” organizatore Daiga Bukonte. “Emocijas ir ļoti saviļņojošas, jo šajos četros gados ir izdarīts liels darbs, un mēs esam vienojušies, ka šī ir pēdējā “Biznesa nakts” šādā formātā. Ir laiks jaunām idejām un “Biznesa naktij” laiks transformēties. Mēs domājam, ka jaunais virziens būs uz ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, uz atjaunojamiem resursiem, iesaistot dažādas sociālās grupas. Padomā ir projekti, kas attīsta skolēniem arī tehniskās un jaunrades spējas. Mums jau prātā ir vairākas citas idejas, ko mēs varētu darīt, jo šo četru gadu laikā satiktie cilvēki ir uz palikšanu manā dzīvē. Tai komandai, kas šajos gados ir bijusi “Biznesa naktī”, es varu pilnībā paļauties, jo pati bez viņiem neko nevarētu izdarīt,” atklāj D. Bukonte.

Pārējo deviņu komandu hakatonā radītās biznesa idejas ir tikpat iedvesmojošas un interesantas, kas arī bijis iemesls žūrijas sarežģītajam darbam. “Root hat” - cilindra cepures vīriešiem, kam iekšā ir tēvzemes zemīte, lai tā tev vienmēr būtu līdzi. “TimberTags” - pilsētas mantojums tavās rokās - no masīvkoka atgriezumiem radīts vērtīgs pienesums – suvenīrs. “Wood wonder playgrounds” - no TCL paneļu pāri palikušajiem materiāliem izveidoti savā starpā konstruējami materiāli, no kuriem gluži kā ar “Lego” var uzbūvēt slidkalniņus, nojumi, bērnu laukumiņu u.c. risinājumus. “EaseChat”- mākslīgā intelekta asistents, kas integrēts mājaslapā un var palīdzēt klientiem ar visdažādākajiem jautājumiem. “Rezonanse” - reklāmas un mārketinga aģentūra, kas fokusējas uz partizānu jeb guerilla mārketingu. “Grew Group” – mājaslapa mūzikas apguvei, kur iespējams mācīties mūzikas teoriju, risināt praktiskus uzdevumus, apmeklēt mācību stundas, konsultēties. “Bloom” - pārtikas abonementa platforma, kas nodrošina regulāru pārtikas piegādi no ražotāja līdz klientam ar mērķi samazināt pārtikas izmešanu. “Note Nexus” - interaktīva spēle ar izglītojošu saturu bērniem, kur iespējams digitāli apgūt notis, instrumenta spēli. “Clickable studios” - interaktīvas reklāmas izveides pakalpojuma sniegšana uzņēmumiem.

“Biznesa nakti” organizēja Jāņa Bisenieka fonds un Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolu un Jelgavas izglītības pārvaldi. Pasākums īstenots ar projekta “Uzņēmējdarbība Zemgalē” atbalstu, turklāt šī projekta ietvaros jauniešiem norisinājušās vēl citas aktivitātes kā, piemēram, ideju ģenerēšanas darbnīcas, biznesa iedvesmas pasākumi un apmācības, kuru mērķis ir jauniešiem mācīt uzņēmīguma kompetences. Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Zemgales plānošanas reģionā” jeb “Uzņēmējdarbība Zemgalē” tiek ieviests EEZ grantu 2014.-2021. gada perioda programmā “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.” EEZ un Norvēģijas granti ir finansiāls atbalsts, ko sniedz Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Projekta kopējais budžets ir 969 256 EUR, no kuriem EEZ grantu līdzfinansējums ir 793 867,70 EUR.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai