29.04.2024
Dažādas atbalsta struktūrvienības un programmas, kā arīpašvaldību atbalsts Zemgales reģionā izveidojis labvēlīgu augsnibiznesa attīstībai. Reģiona sniegtās iespējas novērtē ne tikai testrādājošie uzņēmēji, tās liek saausīties arī potenciālajiem biznesauzsācējiem un investoriem.
"Mūsu mērķis – lai Zemgalē izaug kādsvienradzis. "Startup" tipa uzņēmumi mums ir, un tas nozīmē, ka arīpotenciāls ir. Pateicoties reģiona sniegtajām iespējām, šādamvienradzim ir visas iespējas izaugt," saka ZemgalesUzņēmējdarbības centra vadītāja Mairita Pauliņa. "Šeit ir konkurētspējīga vide ar nākotnes potenciālu uninfrastruktūru, kas turpina attīstīties," iepriekš teikto papildinacentra vadītāja.
Reģions ar pievienoto vērtību
Zemgale ir Latvijas centrālais dienvidu reģions ar 10 742kvadrātkilometru platību, un tajā ietilpst valstspilsēta Jelgava un pieci novadi – Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Jēkabpils.Viens no reģiona būtiskākajiem plusiem ir izdevīgais ģeogrāfiskaisnovietojums – galvaspilsētas un tās ostas tuvums, izdevīgietransporta koridori un krustpunkti, kā arī garā pierobežas zona. Šiekritēriji ir būtiski eksporta veicinātāji, kas uzņēmumiem var palīdzētpaplašināties un produkciju vai pakalpojumus realizēt ne tikai vietējātirgū, bet arī ārvalstīs.
Zemgalē ir Latvijā auglīgākās lauksaimniecības zemes, kas aizņemaptuveni 43% reģiona teritorijas, tāpēc likumsakarīgi, ka pēcuzņēmumu skaita Zemgalē visvairāk to – 23% – darbojas tiešilauksaimniecības nozarē. Tajā pašā laikā šeit sastopama arībūvniecība, tirdzniecība, transporta un loģistikas sfēra, ieguvesrūpniecība (grants karjeri utt.), enerģētikas nozare, pārtikaspārstrāde (ražošana) un tūrisms. Reģionā augsti attīstīta arī mežunozare. Ļoti izplatīta koksnes pirmapstrāde, taču šajā nozarēpotenciāls ir koksnes tālākas pārstrādes attīstīšanai.
Statistikas dati liecina, ka reģionā šobrīd darbojas 15 799 aktīviuzņēmumi, bet IKP uz vienu iedzīvotāju Zemgalē sasniedz 10 714eiro. Papildu pienesumu reģionam sniedz arī Latvijas Biozinātņu untehnoloģiju universitāte (LBTU), kas atrodas Jelgavā. "Uzņēmējiemir potenciāls sadarbībai ar zinātniekiem, tā radot pievienoto vērtībusavam biznesam, produktam vai pakalpojumam," piebilst Pauliņa.
Plaša atbalsta vide uzņēmējiem
Zemgale ir pateicīga vieta, kur uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību.Reģions var lepoties ar spēcīgu un daudzpusīgu atbalsta bloku, kuruveido atbalsta institūciju un pētniecisko resursu tīkls, uzņēmējubiedrības un pašvaldības. "Visās pašvaldībās ir uzņēmējdarbības speciālists, kurš var sniegtkonsultācijas un palīdzēt atrast nepieciešamo informāciju, kassaistīta ar uzņēmējdarbību. Regulāri tiek rīkoti arī biznesa idejukonkursi, kuros uzņēmējiem iespējams iegūt finansējumu savu idejurealizācijai," stāsta Pauliņa.
Aizkrauklē darbojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs,Bauskā – novada uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centrs,bet Dobelē – Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalstacentrs. Tāpat arī dažāda veida atbalstu uzņēmējiem sniedzZemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs un MairitasPauliņas pārstāvētais Zemgales Uzņēmējdarbības centrs. "Mēs cieši sadarbojamies ar pašvaldībām un atbalsta institūcijām,kā arī uzņēmējiem. Veidojam kopīgas darba grupas, pasākumus,pieredzes apmaiņas braucienus. Kopā mācāmies un attīstāmies, jomūsu mērķis ir veidot spēcīgu kontaktu tīklu, lai uzņēmēji būtumaksimāli informēti par visām reģiona aktualitātēm, konkursiem unpieejamo finansējumu. Organizējam apmācības, seminārus,pieredzes apmaiņas braucienus. Rūpējamies arī par jauniešu iesaisti– ar dažādām aktivitātēm un pasākumiem mudinām interesēties paruzņēmējdarbību un sava biznesa veidošanu," stāstauzņēmējdarbības centra pārstāve.
Atbalstu uzņēmējiem sniedz ne tikai pašvaldību un reģionastruktūrvienības, bet arī dažādas atbalsta institūcijas – "Altum",Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Lauku atbalstadienests (LAD), Latvijas Digitālās inovācijas centrs, vietējās rīcībasgrupas un citas institūcijas. "Viens atbalsta sektors ir pašvaldības, taču varam lepoties arī aratbalsta institūciju struktūrvienībām. Katrā novadā ir arī vietējārīcības grupa (VRG), kas nodarbojas ar "Leader" programmasieviešanu konkrētā teritorijā. "Leader" programmas finansējums irparedzēts uzņēmējdarbības attīstībai, teritorijas sakārtošanai unsabiedrisko aktivitāšu dažādošanai. Noteikti jāpiemin arī reģionāpieejamie zinātniski pētnieciskie resursi, piemēram, LBTU, Meža unkoksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKA), LBTUmācību un pētījumu saimniecība "Vecauce" u. c.," papildina Pauliņa.
Finansējums uzņēmējdarbībai
Pašvaldības izsludina grantus uzņēmējdarbības attīstībai. Katrapašvaldība šajā ziņā darbojas pēc saviem ieskatiem. Jānorāda, ka
biznesa ideju konkursi tiek rīkoti gan biznesa uzsācējiem, gan arī jaunajiem uzņēmējiem (līdz trim gadiem). Tāpat arī uzņēmējiem
iespējams pieteikties "Altum" programmām un izmantot LIAA sniegtās iespējas. "Uzņēmējiem finansiāli pieejams diezgan plašs atbalsts. Reģionā
pieejamas arī visas valsts finanšu programmas no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Niansēti – lauku teritoriju sakopšanai iespējams pieteikties LAD programmām. Atbalsta vide ir gana daudzveidīga, un to papildina spēcīga sadarbība starp dažādām institūcijām," skaidro Pauliņa.
Zemgales plānošanas reģionā ir arī reemigrācijas koordinators. Pērn pašvaldībām bija iespēja pieteikties finansējumam uzņēmumiem,
kurus dibinājuši reemigranti vai kas vēlas nodarbināt reemigrantus. Centrs darbojas arī kā Eiropas digitālo inovāciju kontrolpunkts
Zemgalē. "Strādājam ar uzņēmējiem, kas vēlas saņemt "Altum" vai LIAA finansējumu digitalizācijai," piebilst centra pārstāve.
Investoru piesaiste un nākotnes vīzija
Reģiona kopējai attīstībai ļoti būtiski ir investori. "Valstiskā līmenīinvestoru piesaiste industriālo parku izveidei vietējiem uninvestoriem ir prioritāte," skaidro Pauliņa. Zemgalē šobrīd aktuāli trīslieli projekti – "Atjaunošanas noturības mehānisms", kam pieteikumujau iesniegusi Jelgavas valstspilsēta (ar lidlauka teritorijassakārtošanu), Taisnīgās pārkārtošanas fonda programma, kurā variesniegt projektus par zaļo industriālo parku izveidi, kā arī var jaupieteikties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumamindustriālo parku sakārtošanai.
"Zemgales plānošanas reģions izstrādā plānu, kura ietvaros esamlūguši izpētīt teritorijas un aptaujāt pašvaldības, lai noskaidrotu,kādā virzienā pašvaldības vēlas attīstīties un kuras ir sakārtojamāsteritorijas, kas veicinātu konkurētspējīgu ekonomiku, biznesaattīstību un jaunu investoru piesaisti," stāsta centra pārstāve.
Ilgtermiņa attīstības stratēģijā Zemgalē bioekonomika unlauksaimniecība joprojām ir būtiskas nozares. Stratēģijas veidošanāuzsvars tiek likts arī uz to, lai nākotnē apdzīvotas būtu ne tikaipilsētas, bet arī lauku apvidi. "Reģiona plāni iet sasaistē ar visunacionālo plānu. Uzņēmumu konkurētspēja un izaugsme ir būtiska,un pievilcīgas industriālās vides veidošana un sakārtošana toveicina."
Daudzi reģiona nākotnes projekti valstiski jau iestrādāti, piemēram,"Rail Baltica" posms un stacijas Iecavā un Bauskā, Sēlijas militārāpoligona izveide Aizkraukles un Jēkabpils novadā, kas uzņēmējiembūs potenciāla vieta un iespēja veidot piedāvājumu savām precēmun pakalpojumiem. Zemgales attīstībai pozitīvu ietekmi dos arī"Laflora" vēja parks Kaigu purvā un SIA "Latvijas vēja parki" vējaparka iecere Aizkraukles novadā.
Zemgales Uzņēmējdarbības centram ir būtiska lomauzņēmējdarbības atbalsta institūciju sadarbībā. Centrs ir atbalstapunkts reģionā esošajiem un topošajiem komersantiem, nodrošinotkoordinētu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai reģionā un veidojot
vienotu konsultāciju tīklu.
Raksta autors: Delfi.lv
Pilns raksts lasāms šeit.
