Kokneses komersanti mīl kvalitāti un dažādību

Turpinot Zemgales Uzņēmējdarbības centra iesākto publikāciju sēriju “Pagastu stāsti”, agrākajiem vēstījumiem par uzņēmējdarbības vidi Gailīšu, Iecavas, Stelpes un Vilces pagastā, sniedzam īsu ieskatu Kokneses komersantu ikdienā. Kokneses, Bebru un Iršu pagastu aptverošais Kokneses novads Daugavas labajā krastā vislabāk pamanāms Hanzas savienības seno pilsētu sabiedrībā, kā arī Zemgales, Latvijas un tās kaimiņvalstu tūrisma nozares attīstības kontekstā. Ja Bebru un Iršu pagastā dominē spēcīgi lauksaimniecības uzņēmumi, tad Kokneses pagastā plašāk pārstāvēta ir kokapstrāde, būvmateriālu ražošana, transporta un tūrisma pakalpojumu nozare, kas vietējai uzņēmējdarbībai piešķir lielāku dažādību.

Parka omulībai – gaisma laternās

            Savas darbības pirmo desmitgadi Koknesē sekmīgi aizvada SIA “Hanza elektro”, kuras nosaukumā ietverta piederība senā tirdzniecības un ūdensceļa apvidum un akcentēta sniegto pakalpojumu specifika. Uzņēmums veic elektroapgādes sistēmu projektēšanu, izbūvi un uzturēšanu kā publiskajā, tā privātajā sektorā, taču visvairāk pasūtījumu saņem no Latvenergo akciju sabiedrības “ Sadales tīkls”, kā arī no apkārtējām pašvaldībām plašajā dienvidu un austrumu reģionā. Darbu vadītājs Rihards Krauklis skaidro, ka pavisam kolektīvā ir aptuveni 30 darbinieku – kvalificēti darbu vadītāji, projektētāji un elektromontieri. Pēdējos gan visbiežāk var sastapt strādājam kādā no astoņiem brigādēm Kokneses, Jēkabpils, Pļaviņu un vēl tālākas apkaimes objektos. Rihards Krauklis vēl piebilst, ka gan viņa pārstāvētajā uzņēmumā, gan valstī kopumā jaušams zinošu un savu arodu mīlošu elektriķu deficīts. Ne velti ”Hanza elektro” cilvēkiem jāuzņemas arī vienīgā elektriķa pienākumi Jaunjelgavas, Pļaviņu un Skrīveru novada pašvaldībā. Pats Rihards Krauklis ir Kokneses novada domes deputāts, tālab ar lepnumu ved rādīt uzņēmuma paveikto Kokneses muižas vēsturiskā parka apgaismojuma sistēmas izbūvē, kas veicina gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu apmeklējumu krāšņajā dabas objektā arī vēlākās vakara stundās, sevišķi tagad – oktobra lapkritī. Līdzīgs darbiņš paveikts arī Bebru pagastā, Vecbebru muižas parka apgaismošanā.

“Olalā!” – skan un garšo lieliski

            Pavisam cita rakstura uzņēmums – paipalu ferma “Rīta putni” – meklējams Bilstiņu ciemā, Daugavas otrā krastā, iepretī Kokneses pilsdrupām. Te savu biznesu veido un attīsta Baiba Sudmale un Bruno Cīrulis, kurš savulaik dzīvojis Rīgā, līdz nolēmis atgriezties dzimtajā pusē, vietā kur dzīvo viņa mamma un brālis, kuri turpat netālu saimnieko viesu mājā “Divas upes”. Fermas, kurā mīt aptuveni 4 000 paipalu vistiņu un 1 000 gailīšu, nosaukums ‘Rīta putni” lielā mērā raksturo visrosīgāko darba cēlienu agrajās rīta stundās, kad notiek fermas uzkopšana un atbilstīgas vides nodrošināšana mazo putnēnu galvenajai misijai – olu dēšanai pēcpusdienā. Fermas iemītnieču un viņu kopēju priekam kalpo labas, visbiežāk baroka stila klasiskās mūzikas atskaņošana, jo paipalas, kā skaidro Bruno Cīrulis, ir tramīgi putni, kas nemīl nedz liekus trokšņus, nedz svešu cilvēku klātbūtni. Šī iemesla un vēl higiēnas prasību dēļ paipalu mītne tūristiem un citiem interesentiem nav atvērta, atliek vien ieklausīties saimnieku stāstītajā par ieviesto automatizāciju putnu dzirdināšanā un barošanā, telpu tīrīšanā, atbilstīgas temperatūras, apgaismojuma un svaiga gaisa nodrošināšanā. Inkubācijai nepieciešamās olas gan saimnieki iepērk no citiem sadarbības partneriem, jo tām vajadzīga sevišķi augsta kvalitāte, lai panāktu cālīšu gandrīz simtprocentīgu izšķilšanos. Savukārt dējējvistiņas savu darbu skaitās labi paveikušas, ja spēj izdēt pa divām olām trīs dienās.

            Svaigas, marinētas vai grilētas paipalu kājiņas, sātīgs buljons, ceptas olas uz iesma vai tā dēvētās “Čempionu brokastis”, no samaltām oliņām, reizēm pat ar visām čaumalām,  gatavots enerģijas kokteilis jeb smūtijs, ko īpašas garšas labad var papildināt ar riekstiem, sēklām, spinātiem, vai pat ar medu, bezē cepumi, zefīrs, saldējums, krēms brulē, kūka “Pavlova”, gards liķieris, – tā ir tikai daļa no ēdieniem, ko ar zīmolu “Olalā!” saviem klientiem galdā liek “Rīta putnu” īpašnieki. Ceļi, kā daudzveidīgā, radošas izdomas un nemitīgu eksperimentu rezultātā tapusī produkcija nonāk pie patērētājiem ir visdažādākie – tie ir izsmalcināti Rīgas un ne tikai Rīgas restorāni, dažu lielveikalu ķēdes, mazākas, bet visnotaļ labi atpazīstamas tirgotavas, Kalnciema ielas Rīgā un Straupes lauku labumu tirdziņš, Valmiermuižas un vēl citi gadatirgi, arī starptautiskas pārtikas ražojumu izstādes – gadatirgi, tostarp nesenā, pasaulē lielākā starptautiskā pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstāde “Zaļā nedēļa” Berlīnē.

 Bērni mudina augt un pilnveidoties

            Ceļotājiem un atpūtniekiem labi zināmā uzņēmēja Inese Kāpiņa, kura jau ilgus gadus saimnieko amatu, atpūtas un mācību centrā “Mazā kāpa” skaistā dabas stūrītī Pērses upes krastā, tagad ir atvērusi jaunu modes uzņēmumu ar senajā Indriķa hronikā sakņotu, Daugavai pietuvinātu nosaukumu “Dunense”. Jaunais uzņēmums mājvietu radis stratēģiski izdevīgā vietā, ēkā, kur jau iemājojis novada Tūrisma informācijas centrs un vēl citas pakalpojumu sniedzējas institūcijas, taču atlikušās, līdz šim neremontētās un neizmantotās telpas nonāca pašvaldības rīkotajā izsolē, kurā Inese Kāpiņa drosmīgi piedalījās un vinnēja. To darīt mudināja viņas ģimene, jo bērni ir izauguši tik tālu, lai paši pievērstos biznesam, turklāt modernākam, ilgtspējīgākam, nekā “Mazajā kāpā” bija vērojams. Tur aizvien būs atvērts viesu nams, ieradīsies ekskursanti, notiks radošās darbnīcas un citas aktivitātes, bet jaunajās, ar pašu spēkiem izremontētajās telpās notiks ražošana, prasmīgās meistares Irīna un Tatjana gatavos klientu izslavētos ādas izstrādājumus – jostas, somas, naudas makus, fotoalbumus, viesu grāmatas, atslēgu piekariņus un daudzas citas gaumīgas un praktiskas lietas ar baltu tautām raksturīgo simboliku. Savukārt Ineses dēla Kārļa, kurš ir arī jaunā logotipa “Dunense” autors, pārziņā būs datortehnika ar jaunu programmatūru, arī no ASV iegādātais lāzerprinteris, kas pavērs iespēju apstrādāt ādu, papīru, plastmasu, stiklu, koku un citus materiālus, dažādot suvenīru piedāvājumu. Ražojumu kvalitātes paaugstināšanai lieliski kalpos no Itālijas “nākusī” ādas plānināšanas mašīna. Kārļa māsas Kristīnes rūpju lokā ir pasūtījumu noformēšana un nogādāšana klientiem, bet viņas jaunapgūtās prasmes šūšanā pielietojumu gūs modes preču, tostarp auduma un ādas apvienojumā gatavotu, oriģinālu aksesuāru ražošanā. Līdztekus tam jaunajā adresē iekārtots neliels veikaliņš, noliktava un citas darba telpas, arī vieta jaunu ideju ģenerēšanai un lietišķām sarunām ar klientiem, kuri te allaž būs gaidīti ciemiņi.

Pirmā desmitgade Latvijā – Koknesē

            SIA “Baumit”būvmateriālu ražotnē ierodamies dienā, kad tehnoloģiskās līnijas ir apstādinātas, jo notiek iekārtu profilaktiskā apskate un plānotie remontdarbi, sagatavošanās nākamajam darba cēlienam, kas, tāpat kā iepriekšējie, solās būt gana intensīvs, jo vēlāk, līdz ar aukstāka un mitrāka laika iestāšanos, ražošanas apjoms saruks. Tas tāpēc, ka šeit ražotajam būvizstrādājumam – sausajam maisījumam, kas top no smilts, ģipša un cementa sajaukuma, stingri jāatbilst nosaukumā ietvertajam jēdzienam. Tālab jau tagad uzņēmuma teritorijā lielās grēdās krājas saražotās produkcijas maisi, laiku pa laikam vienas kravas automašīnas ieripo un aizved gatavo produkciju, citas atkal pieved izejvielas, bet ražošanas direktore Inga Šneidere iepazīstina ar uzņēmumu, kas pieder Austrijas kompānijai “Baumit”.

 Šogad aprit pirmā desmitgade, kopš austrieši pirmo reizi “ienākuši” Latvijā un par savas ražotnes dislokācijas vietu izvēlējušies Koknesi. To noteicis salīdzinoši nelielais attālums līdz Rīgai, kur tomēr visstraujāk attīstās būvniecība, kā arī tuvumā esošās dolomīta un smilts resursu atradnes. Tieši lielie būvnieki arī ir visatsaucīgākie ēku siltināšanai, fasādēm un dekoratīvajiem apmetumiem domāto sauso maisījumu produkcijas noņēmēji. Direktore skaidro, ka uzņēmums Latvijā piepilda aptuveni 30 procentu lielu šāda veida produkcijas tirgus daļu, par galveno mērķi izvirzot un noturot augstas kvalitātes prasības.

            No Ingas Šneideres stāstītā uzzinām, ka minētajai austriešu firmai Eiropā pieder aptuveni 40 ražotnes, taču Latvijā izvietotā ir viena no mazākajām, bet toties viena no ražīgākajām. Aptuveni 30 darbinieku lielais kolektīvs, no kuriem puse nodarbināti tehnoloģisko līniju apkalpošanā, maiņā ik dienu spēj saražot gandrīz 150 tonnas vērtīgā maisījuma. Pavisam aptuveni 30 dažādu produktu pagatavošanas receptūru izstrādā firmas Inovāciju centrā Austrijā un tā ir vienāda visās ražotnēs, lai gan nemitīgi tiek pilnveidota, uzlabota un turēta noslēpumā. Lai papildinātu zināšanas un iepazītos ar jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kā arī ar darba organizāciju radniecīgos uzņēmumos, Koknesē strādājošie darbinieki, kas pārsvarā ir vietējā novada ļaudis, periodiski dodas pieredzes apmaiņā uz Austriju. Ne velti uzņēmuma teritorijā līdzās Latvijas karogam mastā plīvo arī Austrijas karogs.

Juris Kālis, Zemgales Plānošanas reģiona speciālists